1952. gadā Helsinkos notika vasaras olimpiskās spēles. Šajā pilsētā vajadzēja rīkot sporta pasākumus jau 1940. gadā, bet Otrais pasaules karš neļāva viņiem rīkoties, kuru laikā visas spēles tika atceltas.
1952. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās kopumā 69 valstis. Pirmo reizi tika uzaicināta Padomju Savienības komanda, kā arī vairākas citas valstis - Ķīna, Bahamu salas, Gana, Gvatemala, Honkonga, Indonēzija, Izraēla, Nigērija, Taizeme un Vjetnama. Vācijai un Japānai atkal ļāva sacensties pēc aizlieguma, kas tika noteikts šo valstu agresijas dēļ Otrā pasaules kara laikā. Tomēr Vācijas gadījumā situāciju sarežģīja tās sadalīšana okupācijas zonās. Konflikta dēļ starp valsts daļām Austrumvācijas sportisti atteicās doties uz spēlēm tajā pašā komandā kā sportisti no valsts rietumu daļas.
Ne bez atsevišķu valstu spēļu boikota. Ķīnas Republika, saukta arī par Taivānu, atteicās piedalīties spēlēs, jo tajās tika uzaicināta arī ĶTR komanda. Šīs valstis nav savstarpēji atzinušas kopš komunistiskā režīma nodibināšanas kontinentālajā Ķīnā un Taivānas salas atdalīšanas no vienas Ķīnas valsts.
Pirmo vietu pēc olimpiādes neoficiālajā medaļu kopvērtējumā ieņēma Amerikas Savienoto Valstu komanda. Amerikāņu sportisti, īpaši skrējēji, tradicionāli ir bijuši spēcīgi. Arī vairākas zelta medaļas valstij atnesa bokseri, ūdenslīdēji, peldētāji un cīkstoņi.
Otrā pēc apbalvojumu skaita bija Padomju Savienība. Pirmajai dalībai vasaras olimpiskajās spēlēs tas bija milzīgs panākums. Visvairāk medaļu komandai atnesa padomju vingrotāji, svarcēlāji un cīkstoņi.
Trešā, par pārsteigumu daudziem sporta ekspertiem, bija Ungārija. 1952. gada spēles šai valstij kļuva par vienu no veiksmīgākajām olimpiskās kustības vēsturē. Ungārijas futbola komanda saņēma zelta medaļas. Arī šīs valsts peldētāju komanda parādīja augstu sagatavotības līmeni. Somija - sacensību saimniece - kļuva tikai par astoto vietu kopvērtējumā pēc zelta, sudraba un bronzas medaļu skaita.
