Balsojot par tiesībām rīkot 2002. gada ziemas olimpiskās spēles, Soltleiksitija ASV Jūtas štatā uzvarēja ar lielu pārsvaru. SOK dalībniekiem uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešama tikai viena kārta, nevis trīs piedāvātās kārtas. Pašu spēļu panākumi nebija tik viennozīmīgi. Līdzjutēju atmiņā palika ne tikai olimpiešu uzvaras.
2002. gada 8. februārī ASV prezidents Džordžs Bušs atklāja 19. ziemas olimpiskās spēles, un visa hokeja komanda aizdedzināja olimpisko liesmu - šīs tiesības tika uzticētas 1980. gada Amerikas komandai. Uz spēlēm bija pulcējušies gandrīz 2400 sportisti no 77 valstīm - tad šie skaitļi bija rekordlieli, kā arī izcīnīto balvu skaits (78 komplekti).
Visvairāk medaļu ieguva Vācijas olimpiskā komanda - 36. Pirms tām vēl neviens nebija tik veiksmīgi uzstājies ziemas spēlēs. ASV sportisti atpalika tikai par divām medaļām, taču neoficiālajā kopvērtējumā pirmie nebija vācieši vai amerikāņi, bet gan norvēģi. Kopumā viņi ieguva 25 balvas, bet visvairāk zelta starp tām izrādījās 13. - Olimpiādes laikā norvēģu biatlonists Ole Einārs Bjerndālens atkārtoja savu unikālo sasniegumu, uzvarot visos startos, kuros piedalījās - kopumā bija pieci. Neskatoties uz to, biatlonā visvairāk medaļu (9) ieguva sportisti no Vācijas. Slēpotāja Janitsa Kostelic no Horvātijas startēja četras reizes un tikai vienu reizi noslīdēja uz otro vietu. Soms Samppa Lajunens ir uzvarējis visos trīs slēpošanas biatlona pasākumos. No 30 medaļniekiem, kas tika izspēlēti slidotāju starpā, lauvas tiesu (24) vienlīdzīgi sadalīja trīs valstu pārstāvji (Vācija, Holande un ASV), atstājot visas pārējās tikai piektajā balvu skaitā. Ķīnas sportisti izcīnīja 7 medaļas īsajā trasē. Starp tiem bija divi zelti, kas kļuva par pirmo ĶTR zeltu ziemas olimpisko spēļu vēsturē.
19. ziemas olimpisko spēļu sportiskos sasniegumus aizēnoja ar to saistītie skandāli. Viņi sāka ilgi pirms sporta sākuma - divi SOK locekļi, kuri balsoja par Soltleiksitiju, tika notiesāti par kukuļu ņemšanu. Sacensību laikā viens no Francijas daiļslidošanas tiesnešiem tika apsūdzēts par neobjektīvu tiesnesi par labu Krievijas pārim. Pateicoties intensīvajam spiedienam vietējā presē uz kanādiešiem, kuri šādā formā ieņēma otro vietu, papildus krievu zeltam tika pasniegtas arī zelta godalgas. Neparasti liels bija dalībnieku skaits, kas tika apsūdzēts par dopinga lietošanu. Šī iemesla dēļ spānis Johans Mīleggs atņēma zelta medaļu, un Krievijas slēpotājām Olgai Danilovai un Larisai Lazutinai neļāva startēt.
Komerciālajā plānā olimpiāde bija ļoti veiksmīga - spēļu komiteja paziņoja par 40 miljonu dolāru lielu peļņu.
