Sešas Eiropas pilsētas apgalvoja, ka tās organizē 1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles. Priekšroka tika dota Parīzei, tādējādi atzīmējot francūža Koubertina - olimpisko spēļu dibinātāja - nopelnus.
Sagatavošanās periods bija diezgan grūts, taču pašu spēļu organizēšana bija nevainojama. Šīs bija pēdējās Pjēra de Kubertina sagatavotās spēles. Parīzes Olimpiskās spēles ir kļuvušas par vienu no apmeklētākajām. To noskatījās vairāk nekā 620 tūkstoši cilvēku. Atklāšanas ceremonijā 5. jūlijā piedalījās Francijas prezidents Gastons Doumergue, Velsas princis un Rumānijas princis Karols.
VIII olimpiskajās spēlēs piedalījās 44 valstis un 3092 sportisti. Pirmo reizi uzstājās sportisti no Īrijas, Meksikas, Rumānijas, Urugvajas, Filipīnām un Ekvadoras. Vācijas un PSRS komandām netika atļauts spēlēt nestabilās politiskās situācijas dēļ šajās valstīs.
Spēļu programmā bija iekļautas sacensības 17 sporta veidos. Demonstrācijās tika demonstrēts franču bokss un basku bumbas spēle. Regbija turnīri pēdējo reizi notika šajās spēlēs. Sievietes piedalījās peldēšanas, niršanas, paukošanas un tenisa sacensībās.
Lielais skrējējs no Somijas Paavo Nurmi, kurš izcīnīja piecas zelta medaļas, tika atzīts par olimpisko spēļu varoni. Parīzē cēlās amerikāņu peldētāja Džonija Veisullera zvaigzne. Viņš uzvarēja divās lielās distancēs un frīstaila sacensībās, izcīnot trīs zelta medaļas. Piecas medaļas, no kurām trīs ir zelta, izcīnīja paukotājs no Francijas Rodžers Dukre.
Šajās spēlēs tenisa sacensības pēdējo reizi tika rīkotas pirms lielā pārtraukuma Starptautiskās tenisa federācijas un SOK domstarpību dēļ. Teniss atkal atgriezās olimpiskajās spēlēs tikai 1988. gadā. ASV tenisisti nepalaida garām ne vienu čempionu titulu, jo bija saņēmuši piecas zelta medaļas.
Futbola turnīrā piedalījās 22 komandas. Pirmoreiz aizjūras futbolisti urugvajieši ar rezultātu 7: 0 pieveica spēcīgo Dienvidslāvijas komandu.
Kopvērtējumā uzvaru šajā olimpiādē izcīnīja Amerikas sportisti, mājas komanda bija otrajā vietā, bet Somijas sportisti ierindojās trešajā vietā.
