1972. gada Minhenes olimpiāde diemžēl kļuva zināma ne organizatoru, ne sportistu nopelnu dēļ. Toreiz notika terora akts, kas kļuva par vienu no vissliktākajiem notikumiem, kas jebkad ir aizēnojuši Olimpiskās spēles.
XX olimpiskās spēles, kas notika 1972. gada septembrī Minhenē, kļuva bēdīgi slavenas, jo palestīniešu teroristi uzbruka Izraēlas delegācijas pārstāvjiem. SOK, tāpat kā Vācijas varas iestādes, labi zināja, ka olimpiādē notiks terora akts, un analītiķi pat paredzēja 26 iespējamos tās uzvedības scenārijus, lai pasākuma organizatori varētu pielāgot savu rīcību un nodrošināt aizsardzību olimpiskā ciemata iemītniekiem. Tomēr diemžēl nepieciešamie pasākumi nav veikti.
Daļēji terorakta iemesls bija aizliegums Palestīnas jaunatnes federācijai piedalīties XX Olimpiskajās spēlēs. Grupas “Melnais oktobris” mērķis bija sagūstīt Izraēlas sporta delegācijas pārstāvjus, lai vēlāk apmainītos ar ķīlniekiem pret palestīniešu teroristiem, kuri tajā laikā atradās cietumā. Turklāt viņu plānos bija vairāku sportistu nogalināšana, kas ļautu izdarīt papildu spiedienu uz Izraēlas varas iestādēm un nebūtu saistīts ar vajadzību tieši rīkoties ar pašiem politiķiem, pie kuriem nokļūt bija daudz grūtāk.
Agrā 5. septembra rītā Olimpiskajā ciematā ienāca 8 teroristi treniņtērpos un ar ieročiem pilnās mugursomās. Viņi tika pamanīti, bet ciema ļaudis nolēma, ka viņi ir sportisti. Sasnieguši ēku, kurā dzīvoja izraēlieši, teroristi uzsprāga iekšā, nošāva divus sportistus un ķīlnieku paņēma deviņus cilvēkus. Sarunu dalībnieku zemā kvalifikācija un sliktā sagatavotība, kā arī ķīlnieku glābšanas operācija izraisīja nāvi visiem 9 sagūstītajiem sportistiem, bet trīs teroristi izdzīvoja, un pēc tam vācu varas iestādes viņus atbrīvoja. Uzbrukumā cietušie bija arī helikoptera pilots un viens policists.
Tieši 1972. gadā SOK pirmo reizi izlēma vienas dienas pārtraukumu, rīkojot spēles. Daudzi sportisti un viesi aizbrauca no Minhenes, baidoties par savu dzīvību. Izraēliešiem tika atteikta izdošana izdzīvojušajiem teroristiem Samir Mohammed Abdullah, Abdel Khair Al Dnaoui un Ibrahim Masoud Badran. Vācu varas iestāžu reputācija tika bezcerīgi sabojāta, un viņiem neizdevās drīz izmazgāt Minhenes kaunu. Vēlāk Vācijā tika izveidota īpaša vienība terorisma apkarošanai, pateicoties kurai ķīlnieku atbrīvošanas operācijas bija veiksmīgākas nekā 1972. gadā.
