Olimpiskās medaļas tiek piešķirtas par 1, 2, 3 vietām sacensībās. Tas izšķir personiskos un komandas sasniegumus. Iepriekš medaļas tika pakārtas sportistu kaklam, līdz 1960. gadam tās tika izgatavotas bez stiprinājuma un nodotas rokās. Katras olimpiādes organizatori piešķir savas oriģinālās balvas, kas atšķiras no citām.
Londonas olimpisko spēļu medaļas ir 8, 5 centimetru diametrā un septiņu milimetru biezumā. Šī ir viena no smagākajām medaļām, viņu svars ir aptuveni 410 grami, piemēram, Pekinā medaļas svēra tikai 200 gramus.
Saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas noteikumiem zelta medaļām jāsatur vismaz sešus gramus zelta pārklājuma veidā. Šīs prasības ņēma vērā Londonas spēļu organizatori, medaļas par pirmo vietu satur nedaudz vairāk par vienu procentu no visas balvas svara cēlmetāla. 92, 5% ir sudrabs, pārējā sastāvdaļa ir varš.
Otrās vietas medaļas sastāv no 925 sudraba un neliela daudzuma vara. Bronzas apbalvojumu sastāvdaļas ir visi metāli, ko izmanto šī sakausējuma ražošanā (varš un alva, bet galvenokārt varš). Olimpisko spēļu balvas Lielbritānijā tiek veidotas, izmantojot tehnoloģiju "Casting", kas ļauj izgatavot dažāda diametra un biezuma medaļas.
Apbalvojumi tika veikti pašā Londonā ar Olimpiskās komitejas rīkojumu. Medaļu izgatavošana bija ļoti dārga Apvienotajai Karalistei, pēdējā laikā sudraba un zelta cenas ir gandrīz dubultojušās. Šīs ir dārgākās medaļas olimpiādes vēsturē. Apbalvojumu izgatavošanai Londonā tika iegādātas apmēram astoņas tonnas zelta, sudraba un vara, kas tika iegādāts ASV Jūtas štatā un Mongolijā.
Lai saglabātu otro jūlija mēnesi, Londonas tornī tika novietotas vērtīgas balvas. Tagad šajā vietā ir ne tikai Lielbritānijas vainaga rotājumi, bet arī aptuveni 4, 7 tūkstoši olimpisko un paralimpisko medaļu.
Bet balvas ir vērtīgas ne tikai ar savu sastāvu, tām ir unikāls dizains. Medaļas attēlo grieķu uzvaras dievieti Niku. Otrā pusē ir Olimpisko spēļu logotips, uz kura fona ir spīdošas zvaigznes. Temzas var redzēt arī apbalvojumos.
