1968. gadā vasaras olimpiskās spēles pirmo reizi vēsturē tika rīkotas Meksikā, precīzāk, štata galvaspilsētā Mehiko. Pirms tam olimpiskās spēles Amerikas kontinentā pieņēma tikai ASV. Šīs sacensības vēsturē iegāja ne tikai sporta dēļ, bet arī tāpēc, ka notika ap spēles notiekošie sabiedriski politiskie notikumi.
Mehiko Olimpiskajās spēlēs piedalījās sportisti no 112 valstīm. Dalībnieku skaits ir ievērojami pieaudzis daudzu Āfrikas valstu neatkarības pasludināšanas dēļ.
Neoficiālajā medaļu kopvērtējumā ASV ieņēma pirmo vietu. Amerikāņu sportistu komanda tradicionāli ir bijusi spēcīga. Gan sievietes, gan vīrieši savai komandai izcīnīja vairākas medaļas skriešanā un lēkšanā. Noderīgi bija arī šīs valsts peldētāji.
Padomju Savienība kļuva par otro, atpaliekot tikai no dažām medaļām. Padomju sportisti bija līderi vingrošanā, boksā un svarcelšanā. Arī vīriešu un sieviešu padomju volejbola komandas saņēma zeltu.
Trešo vietu, par pārsteigumu sporta ekspertiem, ieņēma Japāna. Šīs valsts ekonomiskā attīstība pēc Otrā pasaules kara pozitīvi ietekmēja sporta popularizēšanu. Japāņi parādīja panākumus maratonā, kā arī volejbolā - gan sieviešu, gan vīriešu komandas kļuva par sudraba medaļniecēm.
Olimpiskās spēles Mehiko ir kļuvušas pazīstamas ar daudzajiem protestiem. Meksikas jauniešu kustības sāka ielu demonstrācijas, pieprasot valdības gāšanu. Viņi tam izvēlējās olimpiādes periodu, lai Meksikas varas iestāžu politikai pievērstu maksimālu starptautiskās sabiedrības uzmanību.
Daži sportisti piedalījās individuālos politiskos pasākumos. Piemēram, divi amerikāņu melnādainie sportisti tieši pie balvām rīkoja protestu pret Amerikas Savienoto Valstu nēģeru iedzīvotāju diskrimināciju. Tas kļuva par spēļu kārtības pārkāpumu, kas beidzās ar viņu diskvalifikāciju jau mājās.
Tajā pašā laikā Čehoslovākijas vingrotāja Vera Časlavska arī izteica nostāju pret Padomju Savienību, jo īpaši par tās iebrukumu Čehoslovākijā. Tas izrādījās viņas sportiskās karjeras beigas.
