1968. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja vēlreiz uzticēja Francijas spēļu rīkošanu. Šogad Grenoble kļuva par starptautisko ziemas sporta sacensību galvaspilsētu.
Galīgais lēmums par spēļu rīkošanu Grenoblē tika pieņemts Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sanāksmē 1964. gadā. Grenobles konkurenti bija Japānas pilsēta Sapporo, Norvēģijas galvaspilsēta Oslo un Lake Placid, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Francijas slēpošanas kūrorts pēdējā kārtā konkursa laikā uzvarēja ar rezervi ar Kanādas pilsētas Kalgari pieteikumu.
4 gadu laikā Grenoblē tika būvētas vairākas īpašas sporta iespējas spēlēm, piemēram, Olimpiskais stadions. Trases slēpošanai un kamaniņu sportam jau pastāvēja agrāk, kas samazināja finansiālās izmaksas, gatavojoties olimpiādei.
Spēlēs piedalījās tikai 37 valstis. Šīs sacensības bija Marokas komandas debija. Arī 1968. gada olimpiāde bija pirmā, kurā atsevišķi piedalījās VDR un Vācijas Federatīvās Republikas nacionālās komandas.
Pirmo vietu neoficiālajā medaļu klasifikācijā ieņēma Norvēģija, kas atspoguļoja šīs komandas sportistu augsto sagatavotības līmeni ziemas sporta veidos. Norvēģijas slēpotāji parādīja sevi vislabāk. Vairākas medaļas atnesa arī slidotāji un biatlonisti.
Otrā ar tikai vienas medaļas atpalikšanu bija Padomju Savienība. PSRS nacionālā hokeja komanda saņēma zeltu. Lieliski uzstājās padomju slidotāji. Pirmo vietu ieņēma Ludmilas Belousovas un Oļega Protopopova pāri, bet otrajā vietā kļuva Tatjana Žuka un Aleksandrs Goreliks. Arī viens zelts aizgāja padomju sportistam slēpošanas tramplīnā, kas bija ievērojams PSRS panākums šajā disciplīnā.
Trešā bija Francijas - sacensību uzņēmējvalsts - komanda. Gandrīz visas komandas medaļas atnesa slēpotāji, kuru līmenis Francijā ir tradicionāli augsts. Amerikas Savienoto Valstu komanda uzrādīja ļoti vidējus rezultātus, kopvērtējumā ieņemot 9. vietu. Vienīgo zelta medaļu valstī ieguva Pegijs Flamings, kurš uzstājās individuālajā daiļslidošanā.
