1924. gadā Parīzē tika organizētas olimpiskās spēles. Otro reizi par šo sporta pasākumu norises vietu kļuva Francijas galvaspilsēta, spēļu projektu konkurencē apejot Barselonu, Romu, Losandželosu, Prāgu un Amsterdamu.
1924. gadā spēlēs piedalījās 44 valstis. Vācijai joprojām tika liegta dalība olimpiskajā kustībā tās agresijas dēļ Pirmā pasaules kara laikā. Padomju komanda arī nevarēja apmeklēt sacensības, jo šo valsti neatzina vairums pasaules valstu. Tādas valstis kā Igaunija, Latvija, Lietuva, Haiti, Ekvadora, Īrija, Meksika un Urugvaja vispirms nosūtīja savus sportistus uz spēlēm. Lielākais sportistu skaits pārstāvēja Franciju.
Šajās olimpiādēs jau varēja redzēt daudzus atribūtus, kas līdz šim ir kļuvuši par neatņemamu šādu sacensību sastāvdaļu. Notika spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kurās piedalījās Francijas prezidents. Ir parādījies olimpiskais moto, kas izklausās šādi: “Ātrāk, augstāk, stiprāk!”. Spēles piesaistīja lielu skaitu skatītāju, un viņu organizācija spēja atmaksāties. Pakāpeniski olimpiāde kļūst ne tikai par sporta notikumu, bet arī kā sava veida demonstrējumu tās valsts attīstības līmenim, kurā tā notiek.
Tomēr 1924. gada spēles ļoti atšķīrās no mūsdienu. Piemēram, sievietes varēja sacensties ierobežotā skaitā disciplīnu. No 19 sporta veidiem viņi piedalījās tikai sacensībās niršanā, peldēšanā, paukošanā un tenisā.
Neoficiālajā komandu kopvērtējumā ASV ieņēma pirmo vietu. Augstākos rezultātus uzrādīja amerikāņu sportisti - skrējēji un tramplīnlēcēji. Tāpat vairākas zelta medaļas izcīnīja peldētāji un tenisisti - gan vīrieši, gan sievietes.
Otra ar ievērojamu pārsvaru bija Somijas komanda. Skrējējs Paavo Nurmi izcīnīja 5 no 14 šīs valsts zelta medaļām gan vienspēlē, gan stafetes komandas sastāvā.
Trešā bija turnīra saimniece - Francija. Viņa uz Olimpiskajām spēlēm pasniedza visspēcīgāko riteņbraucēju un svarcēlāju komandu.