Kanādas pilsēta Kalgari tika izvēlēta par 1988. gada XV ziemas olimpisko spēļu galvaspilsētu. Viņam šīs tiesības nebija viegli - pilsēta pieteicās trīs reizes. Kanādas konkurenti pēdējā cīņā bija Itālija un Zviedrija.
Kalgari ļoti kompetenti pārvaldīja laiku un investīcijas, tika uzceltas lielākās sporta bāzes - Olimpiskais ovāls un Kanādas Olimpiskais parks. Pirmais kļuva par hokeja un ātrslidošanas platformu, bet otrais rīkoja sacensības kamaniņu sportā, slēpošanā, slēpošanā un snovbordā. Pēc spēļu beigām ēkas kļuva par treniņu bāzēm sportistiem un atpūtas vietām pilsoņiem un tūristiem.
Olimpiādes emblēma bija kļavas lapa, kas stilizēta kā sniegpārsla, Kanādas simbols. Spēļu talismani bija izvēlēti divu polārlāču, Heidija un Hoidija, figūriņas. Sākuma piezīmes Kalgari ziemas olimpisko spēļu atklāšanā izteica Kanādas ģenerālgubernators Žans Sauve.
Šajā olimpiādē piedalījās 1423 sportisti no 57 valstīm. Pirmoreiz uz ziemas spēlēm ieradās sportisti no siltām valstīm, piemēram, Antiļu, Gvatemalas, Fidži un Jamaikas. Šīs bija pēdējās olimpiādes, kurās uzstājās PSRS valstsvienība un divas Vācijas valstsvienības. 11 sporta veidos tika uzvarēti 46 godalgu komplekti.
Olimpiskās spēles Kalgari atcerējās par jauniem sporta veidiem, kurus parādīja demonstrācijas izrādes. Tas ir frīstails, īsa trase un kērlings, kas turpmākajās spēlēs kļuva par pilnām olimpiskajām disciplīnām. Turklāt pirmo reizi programmā tika iekļautas jaunas slēpošanas disciplīnas - kalnu biatlons un super giganta slaloms. Sievietes pirmo reizi sacentās 5000 metru distancē ātrslidošanā.
Kalgari olimpiāde saņēma jaunu 16 dienu formātu, kas joprojām tiek izmantots šodien. Šajā olimpiādē tika pārbaudītas vairākas tehnoloģiskās sporta inovācijas - “vieglas” vinila slidas un uzlabotas pupiņu un ragavu konstrukcijas.
Spēļu varoņi bija somu džemperis Matti Nyukanen un ātrslidotājs no Holandes Yvonne van Gennip, kurš trīs reizes kļuva par zelta medaļniekiem. Divas zelta medaļas izcīnīja padomju slēpotāja Tamāra Tikhonova, Šveices slēpotāja Freni Šneidere, Zviedrijas slēpotāja Gunde Svana, Zviedrijas slidotājs Tomass Gustafsons un Itālijas slēpotājs Alberto Tomba. Monako princis Alberts debitēja bobsleja turnīrā.
Komandu sacensībās pirmo vietu ieņēma PSRS komanda, ņemot 29 medaļas, no kurām 11 bija zelta. Otrais bija VDR sportisti, bet trešais - Šveices komanda. Spēļu īpašnieki aprobežojās ar 5 medaļām, starp kurām zelta nebija.