Volejbols ir spēle, kurā katras no abām pretinieku komandām bumbas met pāri tīklam, atdalot tās ar rokām, cenšoties neļaut tai pieskarties zemei laukuma pusē. Ir noteikumi, kas regulē gan pašu spēles procesu, gan vietnes parametrus. Pateicoties šiem noteikumiem, volejbols olimpiskajā programmā tiek iekļauts divreiz - kā spēle zālē un tās pludmales versija.
Šī spēle parādījās olimpiādē ne tik sen - tā notika 1964. gadā XVIII vasaras spēlēs Tokijā. Tajā gadā sacensību programmā tika iekļauti divi turnīri - vīriešu un sieviešu. Labākais, ka olimpiskajai debijai bija gatavas sacensību saimnieku un Padomju Savienības nacionālās komandas. Japāņu meitenes kļuva par pirmajām volejbola čempionēm spēļu vēsturē, un PSRS sportistes saņēma sudraba medaļas. Vīrieši bija spēcīgākā padomju komanda, un japāņi ieņēma trešo vietu.
Padomju Savienības sasniegumi un tagad, divus gadu desmitus pēc šīs valsts pazušanas, joprojām ir visaugstākie olimpisko volejbola turnīru vēsturē - septiņās olimpiādēs tās kontā sakrājušās 12 balvas. Japāņi, kas seko viņiem vispārējā sarakstā, ieguva par trešdaļu mazāk medaļu. Četros turnīros, kas notika vasaras spēlēs krieviem, viņi nekad nav bijuši bez godalgām, taču ne sieviešu, ne vīriešu komandas pagaidām nav spējušas izcīnīt zeltu.
Volejbola dažādība pludmalē galvenokārt atšķiras no spēles zālē, pārklājot laukumu (spēle notiek smiltīs), mazāku šī laukuma lielumu un spēlētāju skaitu komandās (divus, nevis sešus). Pareizāk ir šādu sporta veidu saukt par pāri, nevis komandu, tāpēc noteikumi atļauj diviem pāriem no katras valsts piedalīties olimpiskajos turnīros.
Līdzšinējā vasaras spēļu vēsturē ir notikuši tikai četri pludmales volejbola turnīri, un neviens no tiem nevarētu iztikt bez Brazīlijas pārstāvjiem vismaz vienā no podiumiem. Kopumā šīs valsts volejbolisti ir izcīnījuši deviņas medaļas, taču, ņemot vērā lielāku zelta godalgu skaitu kopsavilkuma tabulā, viņi apsteidz ASV sportistus. Piecām no septiņām medaļām ir visaugstākā cieņa. Olimpiskajās spēlēs šajā sporta veidā nebija krievu pārstāvju.
