1908. gada vasaras spēles savā mērogā, viesu un sportistu skaits pārspēja visas iepriekš notikušās olimpiādes. Tās bija pirmās spēles, kurās piedalījās Turcijas, Krievijas, Islandes un Jaunzēlandes pārstāvji.
Četras pilsētas cīnījās par tiesībām rīkot Vasaras Olimpiskās spēles 1908. gadā - Milāna, Berlīne, Roma un Londona. Vācieši bija pirmie, kas atteicās no savām prasībām, jo Nacionālā Olimpiskā komiteja nespēja vienoties par notikumu ar valdību. SOK pieņēma lēmumu par labu Itālijai, taču Romas un Milānas pārstāvji nespēja vienoties, kura pilsēta ir olimpiādes cienīgāka. Tātad Londona, kurā sākumā nebija plānots rīkot spēles, kļuva par vienīgo iespēju.
1908. gada vasaras olimpiskās spēles piesaistīja 2008. gada sportistus no 22 valstīm, ieskaitot pirmo reizi Krievijas impēriju. Tas pārsniedz dalībnieku skaitu visās iepriekšējās mūsdienu olimpiskajās spēlēs kopā. Piemēram, 1896. gada Spēlēs piedalījās tikai 241 cilvēks. Tā kā Itālija tikai gadu pirms pasākuma atteicās rīkot olimpiādi, Londonai bija steigšus jāceļ milzīgs stadions White City, kas varētu uzņemt 100 000 skatītāju.
Tika sagatavotas sacensību vietas šādos sporta veidos: daiļslidošana, sola un lodes šaušana, polo, āra un iekštelpu teniss, burāšana, statīvi, de-pom, ūdens motosports, bokss, airēšana, cīkstēšanās., lauka hokejs, vingrošana, loka šaušana, futbols, paukošana, regbijs, riteņbraukšana, lakross, niršana, peldēšana, vieglatlētika, ūdenspolo un kara velkonis. Sievietes piedalījās trīs veidu sacensībās - daiļslidošanā, tenisā un loka šaušanā.
Sacensības sākās 27. aprīlī, un atklāšanas ceremonija notika tikai 13. jūlijā. Sakarā ar šo kaitinošo spilventiņu, līdz brīdim, kad tika atvērtas spēles, jau bija izspēlēti 25 medaļu komplekti. Pirmo vietu IV olimpiādes beigās ar plašu pārsvaru ieņēma tās īpašnieki - briti. Viņi izcīnīja 56 zelta, 51 sudraba un 38 bronzas medaļas. ASV sportisti saņēma 23 zelta un 12 sudraba un bronzas medaļas. Trešie bija zviedri ar 8 zelta, 6 sudraba un 11 bronzas medaļām.
