Savas valsts karoga nēsāšana Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā ir sportista godpilna misija. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ tālu no visiem konkurentiem vēlas paņemt reklāmkarogu savās rokās un labprāt nodod šo misiju saviem kolēģiem.
Daudzi olimpiādes dalībnieki ir māņticīgi cilvēki. Lai sasniegtu augstāko rezultātu, nepietiek ar pastāvīgu apmācību un pašpārliecinātību. Lai kļūtu par labāko, tas prasa arī daudz veiksmes.
Starp olimpisko spēļu dalībniekiem klīst baumas par “olimpiskā standarta nesēja lāstu. Tiek uzskatīts, ka sportists, kurš nes karogu, gaidāmajās sacensībās nesasniegs augstus rezultātus. Un, lai arī vairums olimpiešu noliedz ticību šai zīmei, viņi tomēr dod priekšroku neriskēt. Vankūverā gaidāmais standarta izlases nesējs no Krievijas izlases slidotājs Evgeni Plushenko pasniedza karogu hokejistam Aleksejam Morozovam, stabu vauļniecei Jeļenai Isinbaevai - pirmajai krievu sievietei, kurai Pekinā uzticēta šī godpilnā misija, pēdējā brīdī atsaucoties uz lielo darba noslodzi un nodeva karogu basketbolistam Andrejam Kiriļenko. Neskatoties uz godu vadīt savas dzimtās valsts sportistu komandu kā standarta nēsātāju, sportisti nevēlas riskēt ar saviem rezultātiem.
Ir vēl viens izskaidrojums nevēlēšanās nēsāt reklāmkarogu olimpisko spēļu atklāšanā. Sportistam, kurš lepni devās ar reklāmkarogu, iepazīstinot ar savu stāvokli, ir īpašas cerības. Viņš kļūst par valsts seju un nedrīkst saskarties ar netīrumiem. Šāda morāla atbildība nomāc sportistu un neļauj viņam mierīgi runāt. Padomju Savienībā bija pat tradīcija, saskaņā ar kuru sportists, kurš iznāca ar reklāmkarogu, sacensībās nepiedalījās.
Šobrīd rezultāts starp Krievijas standartvēstnešiem ir 2: 2. Divas zelta medaļas pret divām graujošām sakāvēm. Un tenisiste Marija Šarapova, bijušā olimpisko spēļu olimpisko spēļu dalībniece Londonā, ieguva sudraba medaļu. Nav zināms, vai standarta nesēja lāstam ir kāds sakars ar šo rezultātu.
