1988. gadā SOK 91. sesijā tika apsvērtas četras XVII ziemas olimpisko spēļu kandidātpilsētas - Bulgārijas galvaspilsēta Sofija, Amerikas Aļaskas enkurvietas centrs un divas pilsētas Ziemeļeiropā - norvēģu Lillehammer un Zviedrijas Ostersund. Starp šiem diviem kaimiņvalstu pārstāvjiem izvērsās galvenā cīņa, kurā uzvarēja norvēģi.
Lillehammere ir diezgan veca pilsēta, kuras pirmās apmetnes datētas ar dzelzs laikmetu. To nevar saukt par metropoli - pilsētā bija tikai 25 tūkstoši iedzīvotāju. Līdz 1994. gadam viņam nebija nekā kopīga ar olimpisko kustību, ja vien, protams, neņem vērā faktu, ka Izraēlas izlūkošana likvidēja viesmīli Lillehammerē, kurš tika uzskatīts par teroristu uzbrukuma dalībnieku Minhenes olimpiādē.
Par 1994. gada spēlēm pilsētā tika uzcelts krāšņais Lysgardsbakken slēpošanas tramplīns ar 40 000 stendiem, kas pat saņēma prestižo arhitektūras balvu. Tajā notika olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šī sporta bāze tagad ir lieliskā stāvoklī - Norvēģijā viņi atkal izmantos Lysgardsbacken jaunatnes ziemas olimpiādē, kas paredzēta 2016. gadā.
Lielākā daļa sacensību notika Lillehamerē, bet organizatori vairākus braucienus veica uz kaimiņpilsētām. Tātad slidotāji sacentās Hamarā, slēpotāji Ejerā un Ringebu, vairākas hokeja spēles notika Jēvikā, bet bobsleja trase atradās Handerfossenā. Visas olimpiskās vietas atradās attālumā, kas nepārsniedz 50 kilometrus.
Pirmoreiz šajā olimpiādē bijušās PSRS republikas piedalījās neatkarīgu valstu statusā, tāpat kā republikas, kas iepriekš veidoja Dienvidslāviju un Čehoslovākiju. Rezultātā kopējais iesaistīto valstu skaits toreiz sasniedza maksimālo skaitu ziemas olimpiskajās spēlēs - 64. Bet dalībnieku skaits bija mazāks nekā iepriekšējās ziemas spēlēs - 1739. Vislielākos panākumus guva olimpieši no Norvēģijas (26 medaļas), Vācijas (24) un Krievijas (2004). 23) un Itālijā (20). Krievi izcīnīja piecas godalgas daiļslidošanā, slēpošanā, ātrslidošanā un biatlonā, taču hokeja turnīrā nespēja iekļūt pat labāko trijniekā.