Ideja rīkot atsevišķas sacensības ziemas un vasaras sporta veidos radās neilgi pēc pirmajām olimpiskajām spēlēm. Tomēr kādu laiku šādas sacensības aizstāja Ziemeļvalstu spēles, kuras regulāri notika Zviedrijā. Ziemas olimpisko spēļu forumu sākums sākās 1928. gadā, pēc tam spēles notika 21 reizi, un viņu pilsētas kļuva par deviņu valstu meistariem trīs kontinentos.
Pirmo ziemas spēļu laikā sportistiem pat nebija aizdomas, ka viņi piedalās olimpiādē. 1924. gada februārī viņi pulcējās mazajā Francijas pilsētā Šamonī uz Parīzes Vasaras Olimpisko spēļu īpašnieku organizētajām sacensībām ar nosaukumu “Starptautiskā ziemas sporta nedēļa”. Nākamajā gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma rīkot regulāras ziemas spēles un paziņoja par pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm Šamonī. Tā amerikāņu slidotājs Čārlzs Džero (Charles Jewrow) par pārsteigumu uzzināja, ka viņš ir pirmais čempions ziemas spēļu vēsturē.
Otrās spēles jau notika pēc visiem noteikumiem - tika rīkotas sacensības pilsētā, un olimpiskā liesma tika iedegta atklāšanas ceremonijā uzvarējušajā Šveicē Sanktmoricā. Pirms Olimpisko spēļu pārtraukšanas, ko izraisīja Otrais pasaules karš, Ziemas spēles notika Amerikas ezerā Placidā (1932) un vācu Garmiš-Partenkirhenē (1936). Pirmās pēckara ziemas sacensības atkal notika Sanktmoricā, Šveicē (1948.g.), taču sportisti, kuri zaudēja karā Vācijā un Japānā, uz viņiem netika uzaicināti.
1956. gadā ziemas olimpiskās spēles beidzot nonāca Eiropas serverī, kuras valstis vienmēr iegūst lauvas tiesu no medaļām. VI spēles notika Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Pēc 46 gadiem Norvēģijā atkal notika ziemas olimpiskās spēles - Lillehamerē notika XVII spēles. Dīvaini, kā tas var šķist, nevienā citā Ziemeļeiropas valstī līdz šim nav notikušas ziemas olimpiskās spēles. Bet ASV tās notika četras reizes (1932, 1960, 1980, 2002), Francijā - trīs (1924, 1968, 1992). Divreiz spēles notika Japānā (1972, 1998), Austrijā (1964, 1976), Kanādā (1988, 2010) un Itālijā (1956, 2006). Reiz Dienvidslāvijā notika olimpiešu ziemas forums (1984). 2014. gadā šajā sarakstā jāpievieno Krievija, saņēmusi tiesības rīkot XXII spēles, bet pēc vēl četriem gadiem - Dienvidkoreja, kas kļūs par XXIII ziemas olimpisko spēļu saimniece.
