1988. gadā vasaras olimpiskās spēles pirmo reizi tika organizētas Korejas pussalā - Seulā. Organizācijas ziņā viņi atbilda augstajiem standartiem šādu sporta pasākumu rīkošanā Āzijā, ko Japāna izvirzīja Tokijas olimpiskajās spēlēs.
Seulā Olimpiādē piedalījās 160 valstis. Pat Okeānijas pundurvalstis sāka pievienoties olimpiskajai kustībai. Proti, pirmo reizi olimpiādē ieradās komandas no Vanuatu, Arubas, Amerikas Samoa, Kuka salām, Guamas, Samoa un Dienvidjemenas.
Ne bez politiskiem skandāliem ap spēlēm. Problēma bija sacensību organizēšana Seulā. Ziemeļkoreja apgalvoja, ka savā teritorijā rīko dažas sporta spēles, taču tika atteikta. Tā rezultātā KTDR izsludināja spēļu boikotu un nolēma savus sportistus uz tām nesūtīt. Tomēr lielākā daļa sociālistu nometnes neatbalstīja Ziemeļkoreju. Pēc spēļu boikota Losandželosā PSRS uzskatīja par neiespējamu palaist garām otro vasaras vasaras olimpiādi pēc kārtas. Tā rezultātā Ziemeļkorejas protestu atbalstīja tikai 3 valstis - Kuba, Etiopija un Nikaragva. Albānija, Madagaskara un Seišelu salas arī nesūtīja savas komandas uz spēlēm, bet arī nepasludināja oficiālu boikotu.
Pirmo vietu neoficiālajā komandu klasifikācijā ieņēma Padomju Savienība. Performance Seulā bija pēdējais PSRS sporta triumfs spēlēs. Padomju sportisti šajā olimpiādē darbojās ļoti labi, izspiežot no pjedestāla amerikāņus, kuri tradicionāli ir spēcīgi skriešanā un lekšanā. Zelta medaļas atnesa PSRS vīriešu basketbola, handbola un futbola komandas, kā arī sieviešu volejbola komanda. Tradicionāli augstu apmācības līmeni parādīja padomju vingrotāji. Komandu sacensībās zeltu saņēma vīriešu un sieviešu komandas. Vairākas zelta medaļas izcīnīja padomju svarcēlāji un cīkstoņi.
VDR komanda ieguva otro vietu. Lielākā daļa medaļu Vācijas Republikā bija airētāji, riteņbraucēji un īpaši peldētāji, kuri izcīnīja 11 zelta medaļas.
Amerikas Savienotās Valstis ieņēma tikai trešo vietu, saņemot tikai daļu no gaidāmajām medaļām. Panākumiem sekoja amerikāņu peldētāji, sportisti un bokseri.
