1980. gadā notika divas olimpiādes - vasara tika organizēta Padomju Savienībā, bet ziema - Amerikas Savienotajās Valstīs. Lake Placid, kas jau 1932. gadā rīkoja šādas sacensības, tika izvēlēts par spēļu galvaspilsētu.
1980. gada ziemas olimpiskās spēles notika savlaicīgi - tās beidzās pirms skandāla izcēlās Maskavas Olimpisko spēļu boikots. Tāpēc visas valstis, kuras gatavojās piedalīties sacensībās, sūtīja savas komandas uz spēlēm, uz laiku pieliekot acis uz politisko konfrontāciju.
Dažas valstis, piemēram, Kipra un Kostarika, pirmo reizi pārstāvēja ziemas olimpiskajās spēlēs. Spēlēs piedalījās arī Ķīnas Tautas Republikas komanda, pirmo reizi tās komunistiskajā vēsturē. Pirms tam spēlēs piedalījās tikai Taivānas delegācija, un Ķīna uzskatīja par neiespējamu sacensties ar neatzītu valsti, kura savukārt neuzskatīja Ķīnas komunistisko režīmu par likumīgu.
Neoficiālajā komandu vērtējumā PSRS komanda ieņēma pirmo vietu. Visveiksmīgākais bija padomju biatlonistu, kā arī slēpotāju sniegums. Atvests zelts un slidotāji. 1972. un 1976. gada olimpisko spēļu zvaigzne Irina Rodniņa apliecināja savu statusu, izcīnot trešo olimpisko zeltu tandēmā ar Aleksandru Zaicevu. Ledus dejās vadīja arī padomju pāris Natālija Linjička un Genādijs Karponosovs. Sarežģītā cīņā sudrabu ieguva arī padomju hokejisti.
Otro vietu ar nelielu atpalicību no Padomju Savienības ieņēma VDR komanda. Tradicionāli augstu līmeni uzrādīja vācu bobslejisti un slēpotāji.
Amerikas Savienotās Valstis ir tikai trešā. Šīs valsts sportisti saņēma 12 medaļas, gandrīz 2 reizes mazāk nekā PSRS un Austrumvācijas sportisti. Un 5 no 6 zelta medaļām amerikāņiem izcīnīja slidotājs Ēriks Haidins. Viņš uzstādīja rekordu - neviens pirms viņa neuzvarēja pirmo vietu visās ātrslidošanas distancēs. Sestais zelts uz Ameriku atnesa hokeja komandu, kas tradicionāli ir spēcīga šajā valstī.
