1992. gadā Francijas pilsētā Albertvilā, kas atradās Alpu kalnu pakājē, pirmo reizi notika olimpiskās spēles. Pirms septiņām desmitgadēm olimpieši jau sacentās par labāko titulu šajā vietā. Sporta pasākums notika politisko satricinājumu ēnā. Divus mēnešus pirms šo spēļu sākuma Padomju Savienība sabruka.
Olimpiāde Albertvilā notika no 1992. gada 8. februāra līdz 23. februārim. Viņa kļuva par sešpadsmito ziemas olimpiādi. Uz spēlēm bija ieradušies vairāk nekā 1, 8 tūkstoši sportistu no 64 pasaules valstīm. 13 disciplīnās tika izcīnīti 57 medaļu komplekti.
Oficiālajā konkursa emblēmā bija attēlota olimpiskā liesma, kas tika krāsota Francijas Savojas reģiona krāsās. Albertvillas spēļu talismans bija izdomāts varonis ar nosaukumu Majic - puscilvēks, puse dievība. Paši franči viņu pozicionēja kā pasaku elfu. Savā formā tas atgādināja zvaigzni. Albertvilā pirmo reizi mūsdienu olimpiskās kustības vēsturē tika nomainīts oriģinālais talismans. Sākumā šādā statusā tika apstiprināts kalnu zamšāda, taču šis attēls nekļuva populārs, tāpēc tika nolemts to nomainīt.
Albertvilla ir olimpiādes galvaspilsēta, kuru var uzskatīt par posmu. Šajā pilsētā tika izcīnīta mazāk nekā trešdaļa no visiem medaļu komplektiem. Tas notiek tāpēc, ka sporta būves bija koncentrētas nevis vienā vietā, bet gan izkaisītas 12 pilsētās, kas atrodas tuvāk Albertvillai. Šajā sakarā tika uzcelts nevis viens liels olimpiskais ciemats, bet seši mazi. Pēc sacensībām vietējā pašvaldība atrada to pareizu izmantošanu, bet iespaidīgais “Ceremoniju teātris”, kur notika olimpiādes atklāšana un noslēgums, drīz tika nojaukts uz zemes kā nevajadzīgs. Lāpa ar uguni atklāšanas ceremonijā tika piegādāta virsskaņas lidmašīnā Concord.
Pirmoreiz olimpiskajā programmā parādījās sacensības īsajā trasē, frīstailā un sieviešu biatlonā. Kērlings, ātrumsacīkstes, kā arī slēpošanas akrobātika tika iekļauti šo spēļu demonstrācijas programmā.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma tā sauktā apvienotā komanda ieradās olimpiādē Albertvilā. Tai bija neoficiāls nosaukums - NVS komanda un tā uzstājās ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas himnu un reklāmkarogu. Šajā komandā bija sešas valstis: Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Kazahstāna, Uzbekistāna, Armēnija. Apvienotās komandas sportisti varēja izcīnīt 23 medaļas, no kurām 9 izrādījās visaugstākā cieņa.
Bijušās PSRS Baltijas republikas: Igaunija, Latvija un Lietuva uzstājās atsevišķi. Bijušās Dienvidslāvijas Slovēnijas un Horvātijas republikas arī deva priekšroku solo. Vācijas komanda, gluži pretēji, pēc Berlīnes mūra krišanas ieradās Albertvilā integrētā sastāvā.
Vīriešu distanču slēpošanā nebija līdzvērtīgi norvēģiem. Viņi spēja būt pirmie visos attālumos. Īpaši izcēlās slēpotājs Vegards Ulvangs, kurš ieguva trīs zelta un vienu sudrabu. Sieviešu slēpošanā visveiksmīgāk uzstājās apvienotās komandas sportistes. Varone bija Lyubova Egorova. Biatlonā vadību uzņēmās sportisti no Vācijas, Francijas un NVS komandas. Ātrajā slidošanā vāciešiem bija liela priekšrocība. Triumfs daiļslidošanā bija NVS komandas sportisti.
Komandu čempionātā uzvarēja sportisti Vācijā. NVS olimpieši bija otrajā pozīcijā, bet Norvēģija - trešajā.
