1972. gada Minhenes vasaras olimpiāde ir kļuvusi par vienu no slavenākajām. Pilsēta tam gatavojas vairāk nekā gadu, ir uzbūvētas daudzas jaunas sporta bāzes. Sacensībās piedalījās rekordliels sportistu un iesaistīto valstu skaits. Neskatoties uz to, pasaule viņu atcerējās nevis par sportiskiem sasniegumiem, bet par pilnīgi atšķirīgiem notikumiem.
1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās 7134 sportisti no 121 valsts. Pirmo reizi savus sportistus nosūtīja Albānija, Augšējā Volta, Gabona, Dahomejs, Ziemeļkoreja, Lesoto, Malāvija, Saūda Arābija, Svazilenda, Somālija, Togo. Balvu komplekti tika izspēlēti 23 sporta veidos. Pirmoreiz olimpisko spēļu laikā tika pasniegts oficiālais pasākuma talismans, tas bija Valdi krāsainais taksis.
Saskaņā ar sacensību rezultātiem medaļu kopvērtējuma līderi bija PSRS sportisti, kuri ieguva 50 zelta, 27 sudraba un 22 bronzas medaļas. Interesanti, ka padomju sportistiem tika uzdots izcīnīt vismaz 50 zelta godalgas par godu Padomju Savienības dibināšanas 50. gadadienai. Padomju olimpieši tika galā ar uzdevumu. Otro vietu ieņēma ASV komanda, tās sportisti saņēma 33 zelta, 31 sudraba un 30 bronzas godalgas. Trešā vieta devās VDR ar 20 zelta, 23 sudraba un 23 bronzas medaļām.
Sportistu sacensības bija ļoti noturīgas. Padomju sprinterim Valērijam Borzovam izdevās izcīnīt divas zelta medaļas uzreiz, salaužot amerikāņu nedalīto monopolu. Pašmāju sportistiem šīs bija pirmās zelta medaļas sprintā. Viktors Sanejevs izcīnīja savu otro zelta medaļu trīssoļlēkšanā. Par čempionu augstlēkšanā kļuva Ļeņingradas students Jurijs Tarmaks, kurš uzvarēja 223 cm augstumā. Lieliski uzstājās vingrotāja Olga Korbuta, izcīnot trīs augstākā līmeņa medaļas un vienu sudrabu uzreiz.
Sensacionālu rezultātu Minhenē parādīja Kubas bokseri, kurus trenēja padomju treneris Andrejs Červonenko, viņi izcīnīja trīs zelta medaļas. Nedaudz aiz viņiem stāvēja PSRS bokseri ar divām zelta godalgām. Visas zelta medaļas, izņemot vienu, devās padomju airētājiem smaiļošanā un kanoe airēšanā. Brīvajā un klasiskajā cīkstēšanā PSRS cīkstoņi izcīnīja 9 zelta medaļas.
Olimpiāde nebija bez sportiskām sensācijām - it īpaši amerikāņu peldētājs Marks Špics sasniedza nebijušus panākumus, izcīnot septiņas zelta medaļas uzreiz un uzstādot septiņus pasaules rekordus.
Diemžēl Minhenes olimpiādi aizēnoja traģēdija ar Palestīnas teroristu sagrābšanu Izraēlas komandas sportistiem 5. septembrī. Ļoti neprofesionāls policijas mēģinājums atbrīvot ķīlniekus izraisīja vienpadsmit sportistu un viena policista nāvi. Tieši šī traģēdija pamudināja pasaules specdienestus izveidot īpašas pretterorisma grupas.
Tika nolemts turpināt olimpiādi. Viens no šī lēmuma iemesliem bija vēlme parādīt, ka teroristu centieni nevar sagraut sportistu garu un ka olimpiskās spēles ir ārpus jebkādām politiskām atšķirībām.
