Dažus gadus pirms sociālistu nometnes sabrukuma nākamās vasaras olimpiskās spēles notika Losandželosā. Iepriekšējās olimpiskās spēles iezīmēja vairāku valstu boikots spēlēm. Iemesli atteikumam piedalīties olimpiskajās spēlēs bija politiski motīvi, it īpaši NATO un Padomju Savienības attiecību saasināšanās. 1984. gadā sociālisma orientācijas valstis reaģēja līdzīgi, boikotējot olimpiskās spēles Amerikas kontinentā.
1984. gada olimpiskās spēles ignorēja gandrīz visas sociālisma bloka valstis, izņemot Ķīnu, Dienvidslāviju un Rumāniju. Rumānijas sportisti tomēr saņēma savas valsts atļauju ierasties Losandželosā tikai privāti, lai gan formāli Rumānija pievienojās protestam.
Boikota formālais iemesls bija Olimpiādes organizēšanas komitejas atteikums sniegt nepieciešamās drošības garantijas dalībniekiem no Varšavas pakta valstīm un PSRS. Bet patiesais iemesls, protams, bija daudzu kapitālistu valstu boikots Olimpiādē-80, kas notika Maskavā. Turklāt līdzīgā veidā sociālistu nometnes valstis reaģēja uz tā saukto “Kārtera doktrīnu”, kas sniedza militāru palīdzību pretpadomju nemierniekiem Afganistānā.
1983. gada oktobrī padomju sporta delegācija atklāja daudzus trūkumus no amerikāņu spēļu rīkotāju puses, pēc tam PSRS vadība pauda bažas par šo situāciju. Jo īpaši ASV valdība nesniedza sociālisma valstu sportistiem rakstiskas garantijas par viņu drošību. Delegācijām nebija atļauts lidot uz Olimpiskajām spēlēm ar Aeroflot lidmašīnām, un Padomju Savienības komandas peldošajai bāzei - kuģim Georgia - tika liegta iekļūšana ASV ostā.
1984. gada pavasarī parādījās Politbiroja rezolūcija, kas norādīja uz padomju sportistu neatbilstošo dalību 1984. gada spēlēs. Dokumentā bija iekļauti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir radīt labvēlīgu sabiedrisko domu pasaulē. Bija paredzēts, ka visa atbildība par olimpiādes pārtraukšanu tiks nodota Amerikas Savienotajām Valstīm. Brālības valstis tika mudinātas pievienoties Losandželosas Olimpisko spēļu boikotam.
Sociālistu nometnes valstis paziņoja par starptautisko sacensību Friendship-84 rīkošanu, kurās piedalījās sportisti no deviņām sociālisma valstīm un sportisti no vairāk nekā 40 citām valstīm. Turklāt daži alternatīvo sacensību dalībnieki piedalījās olimpiādē Losandželosā. Sacensībās “Draudzība-84” tika uzstādīti vairāki desmiti pasaules rekordu dažādos sporta veidos.
Pēc diviem secīgiem Olimpisko spēļu boikotiem Starptautiskās Olimpiskās komitejas statūti tika sodīti par olimpiādes boikotu organizēšanu, ieskaitot nacionālo komandu diskvalifikāciju vai valsts izraidīšanu no SOK.
- Kāds ir 1984. gads?
- Atbildot uz Olimpisko spēļu 80 boikotu, Maskava iebāza valstis ar tapu
