Lai arī Olimpiskā harta paziņo par cīņas nošķiršanu no politikas, praksē šis princips nedarbojas labi. Šāda mēroga publisku pasākumu var tikai izmantot pasaules politiskajā spēlē. 1984. gadā, vienīgajā PSRS vēsturē, politiski motīvi kļuva par iemeslu tās sportistu nepiedalīšanās olimpiskajās spēlēs.
1980. gadā pirmo reizi un pēc tam izrādījās, ka vienīgo reizi vasaras olimpiskās spēles notika Padomju Savienībā. Tas bija laiks, kad aukstais karš starp sociālistu un kapitālistu nometņu valstīm sasniedza maksimālo intensitāti, kas tikai varēja ietekmēt olimpiādi. Pirmais šāda mēroga sporta pasākuma rīkošana PSRS varētu kļūt par spēcīgu propagandas glābēju šajā karā, tāpēc pretinieki veica preventīvus pasākumus, organizējot Maskavas Olimpisko spēļu boikotu. Oficiālajā līmenī šo ideju vispirms sāka apspriest Lielbritānijas parlamentā, un par galveno iemeslu tika nosaukta sekojošā padomju karaspēka ievešana Afganistānā. Oficiāli 64 valstis piedalījās XXII Vasaras Olimpisko spēļu boikotā, lai arī vairums no tām devās uz startu Maskavā. Tas viss kļuva par iespēju, kas četrus gadus vēlāk noveda pie PSRS izlases nepiedalīšanās nākamajā vasaras olimpiādē, kas notiks Losandželosā, ASV.
Fakts, ka Padomju Savienības sportisti nepiedalīsies XXIII vasaras olimpisko spēļu spēlēs, tika oficiāli paziņots trīs mēnešus pirms tās sākuma. Tiešie iemesli bija ASV valdības atteikums sniegt rakstiskas drošības garantijas sportistiem no sociālisma valstīm. Turklāt amerikāņi neielaida valstī kuģi "Georgia", kam bija jākļūst par padomju delegācijas peldošo bāzi. Tad Amerikas Savienotās Valstis pieprasīja, lai vēstniecībā tiktu iesniegts visu sportistu saraksts, lai gan saskaņā ar olimpiskajiem noteikumiem vīzas viņiem netika sniegtas, un Aeroflot tika liegti čarterreisi olimpiešu pārvadāšanai.
Boikotam pievienojās sociālistiskās valstis, izņemot ĶTR un Dienvidslāviju. Papildus viņiem pēc savas iniciatīvas Olimpiskās spēles Losandželosā boikotēja Irāna un Lībija. Kā alternatīva 1984. gada vasaras spēlēm sešās sociālisma valstīs tika rīkotas sacensības ar vispārēju nosaukumu “Friendship-84”, kurās piedalījās sportisti no 50 valstīm.
