Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma rīkot ziemas olimpiskās spēles Grenoblē. Šī pilsēta kļuva par otro Francijas pilsētu pēc Šamonī, kur notika šāda līmeņa ziemas sporta sacensības.
1968. gada ziemas olimpiskās spēles bija pavērsiena punkts sportā. Tika ieviests vissvarīgākais jauninājums - dopinga pārbaude. Ir zināms, ka pirmās vielas, kas ietekmē sportisko sniegumu, pastāvēja un tās varēja lietot pat pirms Otrā pasaules kara. Pēckara farmakoloģijas panākumi varētu olimpiādi pārvērst ārstu sacensībās ar ārkārtīgi nepatīkamām sekām sportistiem. Pēc tam, kad tika izgudrotas jaunas aizliegtas zāles, tika uzlaboti dopinga testi.
Grenoblē ieradās 37 komandu pārstāvji. Pirmoreiz spēlēs varēja redzēt divas atsevišķas vācu sportistu grupas - no VDR un no Vācijas Federatīvās Republikas. Tāpat pirmo reizi uz spēlēm nokļuva sportisti no Marokas. Šīs valsts sportisti spēlēs kļuva par vienīgajiem Āfrikas kontinenta pārstāvjiem.
Pirmo vietu neoficiālajā valstu vērtējumā pēc medaļu skaita ieņēma Norvēģija. Tikai viena balva aiz viņas bija Padomju Savienība. Zeltu saņēma padomju hokeja komanda, kā arī biatlona komanda. Augstus rezultātus, kā arī iepriekšējās olimpiādēs uzrādīja PSRS daiļslidotāji. Zeltu izcīnīja Ludmila Belousova un Oļegs Protopopovs, bet sudrabu ieguva Tatjana Žuka un Aleksandrs Goreliks.
Trešo vietu atstāja sacensību saimniece - Francija. Īstā Francijas izlases zvaigzne bija slēpotājs Žans Klods Kilijs, kurš izcīnīja 3 zelta medaļas.
ASV nāca ar pieticīgiem rezultātiem, ieņemot tikai 9. vietu. Vienīgo zelta medaļu valstsvienībai izcīnīja slidotājs Pegijs Flemings. Vēl viens slidotājs - Tims Vuds - kļuva par sudraba medaļnieku. Amerikāņu slidotāji saņēma vairākas medaļas.
Olimpiskās spēles nebija bez skandāliem. Konkrēti, sacensību noteikumu pārkāpuma dēļ tika diskvalificētas 4 kamanas no VDR, no kurām 3 iepriekš bija ieņēmušas vadošās pozīcijas sacensību finālā.
